...ar kaut ko jau jāsāk...

... te nu es esmu... te nu tik būs... ar laiku, cerams tuvāko... tas, kas citiem tīk un man prieks...
Naudas trūkums padar cilvēku radošu! Tas ir mans pēdēja lāika novērojums un atziņa, kas vienlaicīgi ir ir gan apsveicama, gan "abidna"... Kādēļ "abidna"? Tādēļ, ka cilvēks, kas visu laiku bijis radošs un pelnījis ar to naudu, pārdodot šīs radošās lietas neradošajiem, tagad var grauzt nagus, jo katrs otrais ir tagad pēkšņi kļuvis radošs un nodarbojas ar adīšanu, tamborēšanu, filcēšanu vai zaptes vārīšanu... Bet tas ir labi, jo cilvēks sevī atklāj jaunu talantu, sāk beidzot novērtēt, cik liels ir ieguldījums un prieks par paša paveiktu, kvalitatīvu galaproduktu, lai kas tas arī būtu...
Turpmāk par to, kā kas sācies, par domām un pārdomām, ne vairs par mani, bet par darbiem un nedarbiem...